Siltumsūknis

By   08/07/2015

Siltumsūknis ir viena no ierīcēm, kas izmanto Zemes, kā arī saules radīto siltumu, kas nonāk zemes virskārtā. Vienkāršiem vārdiem var teikt, ka siltumsūknis izsūc siltumu, kas ir apkārtējā vidē. Siltumsūkņa darbībā tiek izmantota enerģija no augsnes, dziļurbuma ūdeņiem, ūdens krātuvēm, kā arī gaisa. Pēc tam šī enerģija tiek pārvērsta un izmantota siltumapgādei. Vieglākai uztveramībai var iedomāties ledusskapi, kas zināms un ko lieto ikviens cilvēks. Tā darbības princips balstās uz to, ka siltums, kas nonāk ledusskapī, tiek izvadīts ārā. Siltumsūkņa darbība ir tieši pretēja – tas uzsūc visu siltumu no ārienes sevī iekšā. Siltumsūknis tiek izmantots, lai apsildītu telpas, kā ari sildītu ūdeni, kas domāts patēriņam. Šāda apkures iekārta patērē atjaunojamos dabas resursus, līdz ar to nav jāizmanto tie resursi, kuri tuvākajos gados var beigties un vairs neatjaunoties. Turklāt šādiem siltumsūkņiem ir vēl kāda neatsverama priekšrocība – tie darbojas visu gadu, jo arī ģeotermālo enerģiju, kas ir Zemes iežos, tāpat arī saules enerģiju iespējams izmantot neatkarīgi ne no diennakts stundas, ne gadalaika. Zemes siltums ir konstants lielums – 6-7 grādi, protams, tas palielinās, aizvien vairāk pietuvojoties Zemes centram.

Izmantojot siltumsūkni, kas patērē Zemes dzīļu siltumu, pastāv divas ierīkošanas iespējas – ar kolektoru vai arī ar zondi. Izmantojot kolektoru, jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem, kā arī kolektoram ir nepieciešami atbilstīgi ģeoloģiskie apstākļi, lai tas spētu saražot attiecīgo siltuma daudzumu. Kolektors tiek ievietots apmēram 1,5 metru dziļumā. Siltums tiek iegūts ar kolektora caurulē cirkulējošā šķidruma palīdzību – tas uzņem Zemes dzīļu enerģiju un novada uz siltumsūkni. Jo mitrākā un pazemes ūdeņiem bagātākā zemē šāds kolektors tiek ierakts, jo lielāku siltumenerģiju rezultātā ir iespējams iegūt. Siltumsūkņa kolektoram ir nepieciešama liela platība – jo lielāka māja un apsildāmā platība, jo lielāks kolektors, kā arī cauruļu sistēma lielāka un sarežģītāka. Uz zemes gabala, kur tiek ievietots kolektors, nedrīkst atrasties ne ēkas, ne nojumes, kā arī labākai siltuma lietderībai nedrīkst būt lieli koki, kas var absorbēt daļu saules enerģijas. Toties nelieli krūmi, sakņu dārzi un daiļdārzi, kā arī bruģis drīkst atrasties virs kolektora.

Siltumsūknis, kas darbojas ar zondes palīdzību, ir siltuma iegūšanai efektīvākais paņēmiens. Pati zonde neaizņem daudz vietas, tiek ierakta 50-70 m dziļumā. Tāpat arī virs vietas, kur zonde ierakta, drīkst atrasties gan ēkas, gan koki. Šāds siltumsūkņa veids ir piemērots tieši tādām mājām, kur nav pieejami lieli brīvās zemes gabali, piemēram, pilsētās. Lai siltumsūknis būtu vēl izdevīgāks, tad vislabāk ierīkot arī apsildāmās grīdas, kurām ir mazāka siltumnesēja temperatūra. Protams, iespējams arī izmantot arī radiatorus, tomēr tāda gadījumā ir nepieciešami daudz lielāki radiatori, kas rada papildu izmaksas, kā arī var estētiski neiederēties mājas interjerā. Apsildāmās grīdas nodrošina a arī efektīvāku siltumsūkņa darbību un mazākas apkures izmaksas.

Apkures sistēma, kuras pamatā tiek izmantots siltumsūknis, var nodrošināt siltumapgādi pat vislielākajā salā. Gan kolektori, gan zondes tiek piemēroti katram īpašumam individuāli, izvērtējot, kāds siltuma daudzums ir optimāli nepieciešams. Tāpat arī nav nepieciešams papildu apkures katls. Kā vēl viena siltumsūkņa priekšrocība ir saražotais karstais ūdens, kas ir pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu cilvēkus ar ikdienas tēriņam nepieciešamo silto ūdeni. Ierīkojot siltumsūkni, lai apgādātu māju ar siltumu un karsto ūdeni, nav jāuztraucas par kurināmo resursu ieguvi, tāpat arī neatjaunojamie resursi tiek taupīti. Tāpat arī pats kurināšanas process ir automātisks. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka Zemes siltumsūknis strādā tik daudz, cik nepieciešams – tā darbība nav nepārtraukta.