Jaunākās tendences vides tehnoloģijās

By   07/17/2015

Izšķērdīgas enerģijas izmantošanas politikas, pārāk plaši izmantoti, resursu strauja samazināšanās, globālās klimata izmaiņas un siltumnīcas efekts ir tikai dažas no problēmām, par ko mums būs jāuztraucas, ja mēs turpināsim tik pat bezrūpīgi izmantot mums pieejamos resursus un nedomāsim par jauniem un videi draudzīgākiem enerģijas iegūšanas veidiem. Tieši tādēļ jau tagad daudzi zinātnieki un inženieri, kuri specializējas vides tehnoloģiju jomā, arvien cītīgāk strādā pie tā, lai attīstītu jaunas un efektīvas vides tehnoloģijas. Un jau tagad šiem cilvēkiem ir izdevies radīt vairākas būtiskas tehnoloģijas, kuras palīdzēs mums samazināt mūsu ietekmi uz vidi un neatjaunojamo resursu izmantošanu.

Tiek lēsts, ka viens no cilvēkam visnepieciešamākajiem resursiem – dzeramais ūdens – līdz 2025. gadam jau būs viens no resursiem, kura mums trūks, tādēļ zinātnieki arvien cītīgāk strādā pie veidiem, kā nodrošināt, ka cilvēkam nekad netrūks dzeramā ūdens. Par arvien populārāku ideju sāk kļūt ūdens destilācija un sāls un minerālu attīrīšana no okeānu un jūru ūdeņiem, jo šī nākotnē var būt viena no metodēm, kas nodrošinās pietiekošas dzeramā ūdens rezerves, īpaši tām pasaules vietām, kur šī ūdens trūks. Un vides tehnoloģiju speciālisti cenšas radīt tādu ūdens destilācijas un attīrīšanas procesu, kuram nebūtu jāpielieto daudz enerģija, kā tas ir pašreiz.

Vēl viena vides tehnoloģiju būtiska inovācija ir arī ūdeņraža degvielas šūnu izmantošana parastās fosilās degvielas vietā. Šī ūdeņraža degviela, kura tiek radīta sajaucot ūdeņradi ar skābekli, ar laiku varētu aizstāt visus naftas produktus, kā arī nodrošināt, ka mūsu spēkrati un citas iekārtas, kuras kā degvielu izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, atstāj daudz mazāku ietekmi uz vidi, tālāk nebojājot mūsu jau tā bojāto klimatu. Pavisam nesen zinātnieki ir jau radījuši veidu, kā ar ūdeņraža degvielas šūnu metodi ir iespējams uzlādēt klēpjdatora akumulatoru, kas nozīmē, ka jau pa visam drīz šo tehnoloģiju varēs sākt izmantot arī lielāku ierīču un, iespējams, pat automašīnu darbināšanā.

Līdzīgi kā nu jau ļoti bieži tiek izmantota saules enerģija, lai ar enerģiju nodrošinātu dažādas iekārtas un pat ēkas, tā zinātnieki jau pašreiz strādā pie veida, kā arī okeāna termālo enerģiju pārvērst mums izmantojamā enerģijā. Okeānu sauc par lielāko saules enerģijas kolektoru, tādēļ ne velti mums vajadzētu rast veidu, kā šo enerģiju izmantot. Pašreiz ir radīta tehnoloģija, kura izmanto temperatūras atšķirību starp ūdens virsmu un okeāna dibenu, lai savāktu vismaz daļu no šīs okeānā uzglabātās saules enerģijas, taču nešaubīgi nākotnē tiks radītas jaunas un vēl efektīvākas šīs enerģijas savākšanas metodes.

Un par jaunu modes kliedzienu ir kļuvis jumtu apstādīšana ar dažādiem augiem un zaļumiem , taču patiesībā liels vairums šo jumta apstādījumu ir metode, kā padarīt ēku videi draudzīgāku un energoefektīvāku. Tā saucamie jumta dārzi palīdz ne tikai efektīvāk adsorbēt saules siltumu un lietus ūdeni, bet arī samazia konkrētās ēkas oglekļa izmešus, īpaši, ja ēkā ir spēcīga gaisa kondicionēšanas sistēma. Un papildus šīm videi draudzīgākajā priekšrocībām šāds dārzs arī vienkārši varētu būt veids, kā pilsētas vidū radīt nelielu paradīzi un atpūtas vietu.