Ģeotermālā enerģija

By   08/06/2015

Ģeotermālā enerģija rodas no Zemes dzīlēm, kur temperatūra ir ap 6`000 grādu pēc Celsija. Ieži, kas atrodas zem Zemes virsas, bieži vien ir pakļauti sakaršanai. Ģeotermālās stacijas izmanto šo iežu siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā, kas tiek izmantots, lai ražotu tādas ikdienā nepieciešamas lietas kā elektrība un siltums. Pats nosaukums “ģeotermāls” ir radies no grieķu valodas – “geo”, kas nozīmē Zeme, bet “thermal” – siltums. Ģeotermālā enerģija tiek izmantota jau gadu tūkstošiem ilgi – gan siltumam, gan ēdiena pagatavošanai. Līdz ar tehnoloģiju attīstību iespējams šo enerģiju izmantot produktīvāk un lietderīgāk. Ģeotermālā enerģija pieder pie alternatīvās enerģijas, kuru iespējams izmantot, lai nebūtu jātērē neatjaunojamie resursi. Šis atjaunojamais resurss būs cilvēcei pieejams bezgalīgi ilgi, ja vien sakarsušie ieži netiks atdzesēti.

Ne visās pasaules valstīs iespējams efektīvs šādas ģeotermālās enerģijas izmantojums. Parasti ģeotermālās stacijas būvē tajās vietās, kur ir seismiski aktīvas zonas, pazemes ūdeņiem ir kā minimums 30 grādu un vairāk. Vulkāniskajās zemēs, piemēram, Jaunzēlandē un Īslandē, ģeotermālā enerģija ir ļoti svarīga. Šis enerģijas resurss tiek plaši izmantots – ir uzbūvētas vairākas ģeotermālās stacijas, kas nodrošina iedzīvotājus ar elektrību un siltumapgādi. Taču pati pirmā ģeotermālā stacija tika uzbūvēta Itālijā, kura arī ir seismiski aktīva zona. Pēc tam šādu staciju celtniecība bija arī citur – Jaunzēlandē,Īslandē, Filipīnās, Japānā un ASV. Ģeotermālo staciju resursi parasti atrodas dažādos rezervuāros, piemēram, ASV šādi rezervuāri atrodas Aļaskā un Havajās. Tie rezervuāri, kas atrodas pazemē, tiek izmantoti elektrības ražošanai – ir izurbtas speciālas akas. Citos rezervuāros ir iespējams iegūt tvaiku. Tad ģeotermālās stacijas šo tvaiku var izmantot gan ģeneratoru, gan turbīnu darbināšanai, tāpat arī tiek izmantots iegūtais karstais ūdens. Ja karstais ūdens atrodas tuvu Zemes virsmai, tad to var izmantot arī vienkārši kā siltuma avotu, piemēram, celtņu apsildīšanai, siltumnīcās stādu audzēšanai, kā arī citos industriālos procesos (piena pasterizēšana).
Šādas iespējas pastāv arī Latvijā tajās vietās, kur pazemes ūdeņi ir sakarsuši nepieciešamajā minimumā,piemēram, šādas vietas atrastas Kurzemē. Tomēr termālā lietderība ir zema, jo, lai notiktu efektīvāka elektrības un siltuma ražošana ģeotermālajās stacijās, ūdens temperatūrai ir jābūt vēl lielākai. Taču, neskatoties uz to, šobrīd Latvijā jau ir ģeotermālās stacijas, kas ražo elektrību un siltumu. Latvijā ir saskatīts potenciāls ģeotermālās enerģijas iegūšanai un izmantošanai alternatīvās elektrības un siltuma ieguvei, tomēr ir bažas, vai būs pietiekami daudz speciālistu, kas spēs un mācēs šo enerģiju izmantot.

Ģeotermālo enerģiju ir iespējams un vajag izmantot sadzīvē, lai netiktu izmantoti neatjaunojamie resursi. Šī enerģija nepiesārņo vidi un nerada siltumnīcas efektu. Tāpat ir arī pietiekami daudz vietas, kur iespējams būvēt ģeotermālās stacijas, kas varētu iedzīvotājus nodrošināt ar dažādām pamatvajadzībām. Turklāt arī estētiski skatoties šādas būves nav kā traucēklis, jo lielākoties infrastruktūra atrodas zem zemes. Tomēr pati lielākā ģeotermālās enerģijas priekšrocība ir tāda, ka tā ir atjaunojama – drīzāk neizsmeļama. Tā ir pieejama 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, visu cauru gadu.

Lai gan ģeotermālā enerģija sniedz daudz pozitīva, tomēr, lai gan daudz kur pasaulē tā ir pieejama, tomēr tas nenozīmē, ka tas ir iespējams pilnīgi visur. Tāpat viens no lielākajiem trūkumiem ir tas, ka ģeotermālā enerģija no viena avota var negaidīti uz vairākiem gadiem pazust – tā vienkārši apstājas. Tāpat arī ģeotermālo staciju būvniecība ir dārga.