Daily Archives: 07/17/2015

Jaunākās tendences vides tehnoloģijās

By   07/17/2015

Izšķērdīgas enerģijas izmantošanas politikas, pārāk plaši izmantoti, resursu strauja samazināšanās, globālās klimata izmaiņas un siltumnīcas efekts ir tikai dažas no problēmām, par ko mums būs jāuztraucas, ja mēs turpināsim tik pat bezrūpīgi izmantot mums pieejamos resursus un nedomāsim par jauniem un videi draudzīgākiem enerģijas iegūšanas veidiem. Tieši tādēļ jau tagad daudzi zinātnieki un inženieri, kuri specializējas vides tehnoloģiju jomā, arvien cītīgāk strādā pie tā, lai attīstītu jaunas un efektīvas vides tehnoloģijas. Un jau tagad šiem cilvēkiem ir izdevies radīt vairākas būtiskas tehnoloģijas, kuras palīdzēs mums samazināt mūsu ietekmi uz vidi un neatjaunojamo resursu izmantošanu.

Tiek lēsts, ka viens no cilvēkam visnepieciešamākajiem resursiem – dzeramais ūdens – līdz 2025. gadam jau būs viens no resursiem, kura mums trūks, tādēļ zinātnieki arvien cītīgāk strādā pie veidiem, kā nodrošināt, ka cilvēkam nekad netrūks dzeramā ūdens. Par arvien populārāku ideju sāk kļūt ūdens destilācija un sāls un minerālu attīrīšana no okeānu un jūru ūdeņiem, jo šī nākotnē var būt viena no metodēm, kas nodrošinās pietiekošas dzeramā ūdens rezerves, īpaši tām pasaules vietām, kur šī ūdens trūks. Un vides tehnoloģiju speciālisti cenšas radīt tādu ūdens destilācijas un attīrīšanas procesu, kuram nebūtu jāpielieto daudz enerģija, kā tas ir pašreiz.

Vēl viena vides tehnoloģiju būtiska inovācija ir arī ūdeņraža degvielas šūnu izmantošana parastās fosilās degvielas vietā. Šī ūdeņraža degviela, kura tiek radīta sajaucot ūdeņradi ar skābekli, ar laiku varētu aizstāt visus naftas produktus, kā arī nodrošināt, ka mūsu spēkrati un citas iekārtas, kuras kā degvielu izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, atstāj daudz mazāku ietekmi uz vidi, tālāk nebojājot mūsu jau tā bojāto klimatu. Pavisam nesen zinātnieki ir jau radījuši veidu, kā ar ūdeņraža degvielas šūnu metodi ir iespējams uzlādēt klēpjdatora akumulatoru, kas nozīmē, ka jau pa visam drīz šo tehnoloģiju varēs sākt izmantot arī lielāku ierīču un, iespējams, pat automašīnu darbināšanā.

Līdzīgi kā nu jau ļoti bieži tiek izmantota saules enerģija, lai ar enerģiju nodrošinātu dažādas iekārtas un pat ēkas, tā zinātnieki jau pašreiz strādā pie veida, kā arī okeāna termālo enerģiju pārvērst mums izmantojamā enerģijā. Okeānu sauc par lielāko saules enerģijas kolektoru, tādēļ ne velti mums vajadzētu rast veidu, kā šo enerģiju izmantot. Pašreiz ir radīta tehnoloģija, kura izmanto temperatūras atšķirību starp ūdens virsmu un okeāna dibenu, lai savāktu vismaz daļu no šīs okeānā uzglabātās saules enerģijas, taču nešaubīgi nākotnē tiks radītas jaunas un vēl efektīvākas šīs enerģijas savākšanas metodes.

Un par jaunu modes kliedzienu ir kļuvis jumtu apstādīšana ar dažādiem augiem un zaļumiem , taču patiesībā liels vairums šo jumta apstādījumu ir metode, kā padarīt ēku videi draudzīgāku un energoefektīvāku. Tā saucamie jumta dārzi palīdz ne tikai efektīvāk adsorbēt saules siltumu un lietus ūdeni, bet arī samazia konkrētās ēkas oglekļa izmešus, īpaši, ja ēkā ir spēcīga gaisa kondicionēšanas sistēma. Un papildus šīm videi draudzīgākajā priekšrocībām šāds dārzs arī vienkārši varētu būt veids, kā pilsētas vidū radīt nelielu paradīzi un atpūtas vietu.

Kas ir vides tehnoloģijas?

By   07/17/2015

Ar vārdu tehnoloģijas mēs nereti definējam daudz un dažādas lietas sākot no tām ierīcēm, kuras mēs izmantojam ikdienā, piemēram, personālo datoru, mobilo telefonu vai televizoru, līdz veidiem, kā tiek celtas ēkas un būvēti tilti. Un viens no vārdu savienojumiem, kuru tu saistībā ar tehnoloģijām nākotne dzirdēsi arvien biežāk, ir vides tehnoloģijas. Bet vai tu zini, ko nozīmē šis termins un kas ir vides tehnoloģijas?

Vides tehnoloģijas, kuras nereti sauc arī par “zaļajām”, videi draudzīgajām vai tīrajām tehnoloģijām, ir process, kad kādu ierīču vai sistēmu radīšanā tik iesaistīta viena vai vairākas dažādas zinātnes, kuras ir saistītas ar vidi un vides saglabāšanu, piemēram, vides zinātne, videi draudzīgā ķīmija vai vides monitorings. Šī procesa rezultātā tiek radītas iekārtas, kuras cilvēkiem palīdz veidot, uzturēt un attīstīt vidi, dabu, un dabiskos resursus, lai pēc iespējas minimizētu cilvēku darbības ietekmi uz vidi.

Vēl bieži terminu vides tehnoloģijas lieto arī, lai aprakstītu tehnoloģijas, kuras palīdz cilvēkiem radīt ilgtspējīgas enerģijas avotus, piemēram, vēja ģeneratori, bioreaktori un saules baterijas ir lieliski vides tehnoloģiju piemēri. Kā arī terminu vides tehnoloģijas bieži arī izmanto, lai vispārīgi aprakstītu elektronisko iekārtu klasi, kuras palīdz cilvēkiem ilgtspējīgāk un labāk kontrolēt to dažāda veida resursus.

Vides tehnoloģiju pašā pamatā ir ne tikai pats procesa gala iznākums – dažādas ierīces un sistēmas, kuras palīdz mums dzīvot videi draudzīgāku dzīvi, bet arī šo iekārtu un ierīču ražošanas procesa padarīšana videi draudzīga un ilgtspējīga. Vides tehnoloģijas fokusējas uz to, lai cilvēki ar laiku spētu atrast, radīt un pēc tam arī izmantot tīrus enerģijas avotu, kas novērstu to milzīgo ietekmi, kuru mēs atstājam uz vidi, piemēram, no zemes dzīlēm pumpējot naftu. Un, tā kā lielākā dažā pašreiz plaši izmantoto enerģijas avotu ir izsmeļami, tad tieši vides tehnoloģiju joma ar laiku kļūs par galveno enerģijas ražošanas, apstrādes un uzglabāšanas jomu. Kas nozīmē, ka vides tehnoloģijas noteikti vajadzētu ne tikai arvien vairāk pētīt, bet arī vairāk attīstīt, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu tās iekļaut mūsu ikdienas dzīvē.

Jomas, kurās visbiežāk tiek izmantotas vides tehnoloģijas ir, piemēram, atkritumu otrreizējā pārstrāde, atjaunojamās enerģijas ražošana, ūdens un gaisa attīrīšana un enerģijas konservācija.

Visbiežāk, lai radītu kādu no vides tehnoloģijām, vai pat nereti darbotos ar šī tipa tehnoloģijām, cilvēkiem ir nepieciešamas ļoti konkrētas un specifiskas zināšanas šajā jomā, jo vides tehnoloģijas, lai gan ir ļoti labas, to ražošana un izveide ir ļoti sarežģīta. Cilvēki, kuri darbojas jomās, kuras ir saistītas ar vides tehnoloģijām, ir apguvuši vides inženierijas, vides ķīmijas vai tieši vides tehnoloģiju jomās, jo šo jomu pārstāvji vislabāk pārzina dažādu ar vidi un tās saglabāšanu saistītos procesus un tātad arī šīs tehnoloģijas.